Nost ar ziemassvētku vecīti!

Mani mīļākie ziemassvētki bija, kad gāju otrajā klasē. Biju jau prasmīgi apguvis kā lasīt, rakstīt un rēķināt. Brālis bija iemācījis spēlēt šahu un šajos ziemassvētkos visa ģimene – abi brāļi, abas māsas un vecāki bija mājās. Iepriekš vai nu vecākais brālis vai māsa iztrūka, kuriem tolaik bija attiecīgi 15 un 19 gadi. Uz galda stāvēja sarūpētie gardumi – vēl no rudens laikiem, prasmīgie noturētie sīpoliņu abolīši. Daži tiesa bija nedaudz sākuši bojāties, jo kritiens no ābeles zara bija atstājis ‘’zilumu’’. Milzīga bļoda ar mammas mīļākajiem miltainajiem vārītājiem kartupeļiem kopā ar saceptām pašu audzēto trušu filejām. Kā nu svētki bez pašu darinātajiem pīrāgiem un mazumiņš piparkūku. Kāpēc mazumiņš? Jo man un mazajai māsai piparkūku mīkla garšoja labāk par pašām piparkūkām, tāpēc līdz galdam nonāca tikai mazumiņš. Bija arī kāds puskilograms mandarīnu, vairāk rocība neļāva, bet tas nekas, katram sanāk vismaz pa vienam. Un kā allaž tētis neņēma nevienu gardumu, kas mums mazajiem gāja pie sirds, lai mums vairāk sanāk. Viņš vienmēr nāca pie galda pēdējais, galvenais, lai bērniem pietiek. Šķiet bija vēl no veikala pirktie zirņi un sula, kas atšķaidīta no vasarā salasītajām ogām. Tas arī viss. Nevienas dāvanas, tikai mēs visi kopā.

Kad galds bija uzklāts, mamma visus aicināja pie svētku galda, aizdedzām pāris svecītes, ko atradām, izslēdzām gaismu un skatoties uz no piemājas mežiņa atnestās eglītes rotājumiem, sākām mielastu. Esmu drošs, ka ēdu tajā vakarā, bet to nemaz neatceros, atceros tik vien to brīdi, kad pašam nesaprotot priekā apstulbis vēroju savu kuplo ģimeni. Likās tik interesanti, visi darbojās tik saskanīgi un sirsnīgi. Mums nebija daudz – nedz 7 ēdieni, nedz visādi gardumi no veikala un eglītes pakāje bija tukša bez lepnām dāvānām. Bija tik maz, bet tukšuma sajūtas nebija, bija silti un priecīgi. Tie bija pirmie ziemassvētki, kuros, būdams apaļš teicamnieks skolā un liels palīgs mammai pie trauku mazgāšanas, biju pilnīgā mierā, ka nesaņemu dāvanu. Kaut kas bija saslēdzies tovakar un tā arī ir palicis.

Mūsu ģimenē ticība ziemassvētku vecītim nebija. Atceros, ka vienus ziemassvētkus vecākā māsa bija pārģērbusies par vecīti, bet neskaitot varbūt mazo māsu, neviens viņai neticēja un labi, ka tā. Būdams mazs, biju ļoti apzinīgs un paklausīgs bērns – allaž viens no labākajiem klasē. Ja es būtu ticējis, ka dāvanas nes visu vērojošais ziemassvētku vecītis un katrs saņem pēc nopelniem, tad būtu varbūt izdomājis, ka labāk līdzināties Arvīdam – divnieku karalim, kuram šķiet bija bezgala liela kabatas nauda, jo katru starpbrīdi varēja stāvēt kafejnīcā rindā pēc groziņa un manas mīļākās bulciņas – ‘’kartupeļa’’. Dāvanas no ‘’vecīša’’ viņam arī netrūka, kuras viņš nekautrējās nest uz skolu atrādīt. Lai gan pasakas mums lasīja, tomēr pasakas nemēģināja iedzīvināt dzīvē. Mammai patika ik pa laikam atkārtot, ka bez darba nekā nav un lai kā arī būtu, galvenais, ka esam paēduši un palaisti uz skolu, jo bez skolas nekur dzīvē tālu netiksiet. Bez darba un izglītības nekur tālu dzīve netiksiet – tik vienkārši, bet reizēm grūti.

Tuvojas ziemassvētku laiks un ir daudzas ģimenes, kuras šos svētkus svin pieticīgi. Dāvanām pašām par sevi nav nekādas vainas, bet lūdzu nesakiet, ka dāvanas ir atnesis visu redzošais un taisnīgais ziemassvētku vecītis, saki taisnību. Saki, ka mamma ar tēti ir sarūpējuši tev dāvanu, jo tevi ļoti mīl un piemini kādu darbību par ko lepojies un gribi iedrošināt tā rīkoties arī turpmāk. Tik vienkārši. Mums nevajag slēpties aiz sirma bārdaina vīra tēla, lai pateiktu sev tuvajiem un mīļajiem, ko mēs par viņiem domājam un kā jūtamies. Mums nevajag uzlikt nevajadzīgu nastu ar skaidrojumiem par to kāpēc vecītis man nav atnesis dāvanu, lai gan esmu bijis labs un mums nevajag uzlikt papildus slogu tiem, kuri ikdienas pūlas, lai nodrošinātu saviem bērniem nākotni kāda viņiem nav bijusi.

Visskaistākais ir tas, kas nav paliekošs, un kas labāk šo apzīmē kā kvalitatīvi kopā pavadīts laiks. Tāpēc novēlu visiem izbaudīt un piedzīvot Ziemassvētkus kā notikumu nevis lieta apmaiņas dienu un neiedzīvoties liekā parādu nastā, jo TV, radio un reklāmu izkārtnes to aicina.

Lai jums balti, piepildīti un priecīgi svētki!