Trīs lietas, ko vērts atcerēties - sākot jaunu ieradumu

Ārā diezgan dzestrs, varu redzēt savu izelpu, pirksti plānajos skriešanas cimdos viegli salst,

bet tas tik līdz otrajam kilometram, tad jau asinis mutuļo un pulss bungo pilnīgi citu ritmu. Iesāku skrējienu kā allaž lēni un uzmanīgi, klausos savā ķermenī vai muskuļi darbojas saskaņotā skanējumā un soli pa solim iesākas skrējiens, aizvien ātrāk un ātrāk un aiziet. Apkārtne sāk palikt miglaina, fokuss tikai uz priekšu un iespējamajiem šķēršļiem, apkārt ejošie cilvēki kļūst vairs tikai par stāviem bez sejas, kuriem tikt garām, luksofora gaismas, satiksme – mainīgie, kam jāpielāgo skrējiena stratēģija. Pēc pusotras stundas treniņš ir beidzies. Esmu nosvīdis slapjš un atkal izdevies palaist savu iekšējo suni izskrieties. Tāda ir mana rutīna, kad gatavojos savam trešajam maratonam. Līdz šim esmu ar paša spēkiem izveidojis visai labu pamatu savam skriešanas hobijam, bet ir pienācis laiks lēkt jaunā līmenī. Laiks kļūt par ‘’Supervaroni’’, beidzot saņēmos un aizgāju uz pirmo ‘’Supervaroņu’’ treniņu. Jau pirms treniņa zinu, ka būs grūti, būs vingrinājumi, ko vai nu nespēšu izpildīt vispār vai pildīšu tos ne līdz galam pareizi, nemaz nezinot, ko precīzi nāksies darīt. Bet ja vēlos sasniegt jaunas augstienes, tad vecie salīdzinājumi vairs nav aktuāli, skatos uz tiem, kas ir man priekšā, lai augtu.

Kad iesāku mācīties ko jaunu - atgādinu sev šīs trīs lietas:

1) Tu zaudē tikai tad, kad pārstāj mēģināt;

2) Sākotnējais mērķis ir zaudēt lēnāk;

3) Tu esi tas, ko tu atkārto.

Šīs trīs lietas man ļoti palīdz ielikt sevi darbībā un nepadoties pie sākotnējām grūtībām. Iziesim tagad katram punktam cauri smalkāk.

Tu zaudē tikai tad, kad pārstāj mēģināt. Jau ejot uz nodarbību sev apsolīju, ka turpināšu regulāri iet, tiklīdz ķermenis būs atguvies no iepriekšējā treniņa. ‘’Supervaroņi’’ trenējas pirmdienās, trešdienās un piektdienās un pirms piektdienas biju drošs, ka pirmdien pavisam noteikti būšu spējīgs turpināt, bet mana sagatavotība presītes un dziļo muskuļu vingrinājumiem nebija tādā līmenī kā biju iedomājies. Vēl pirmdien jūtu sekas un tāda sajūta, ka staigāju ar smagu un ļoti jūtīgu bruņu vesti ap krūškurvi, jo katra mazākā kustība tiek pavadīta ar atgādinājumu par piektdienu. Sākotnējais plāns ir jāpielāgo un noteikti jāturpina.

Sākotnējais mērķis ir zaudēt lēnāk. Šo var izmērīt tikai tad, ja to dari vismaz divas reizes, citādāk nav atskaites punkta, tāpēc atceries pirmo punktu. Varu uzreiz lepoties, ka vieta izaugsmei netrūks, jo nebūt viss nesanāca kā vajadzētu un trenere pamācīja kā pareizi darboties, nebiju vienīgais, bet biežākais klients, kuru pamācīt. Biju pārliecinoši vājākais no grupas un jau pēc pirmajām 10 minūtēm sviedru piles tecēja aumaļām, un sāku saprast cik augstā kalnā esmu nolēmis kāpt, bet ir izdevies uzkāpt ne vienā kalnā vien, motivācija vēl neizplēn.

Tu esi tas, ko tu atkārto – katra ieraduma moto. Man šobrīd ir izvēle, ko atkārtot – vai nu turpināt apmeklēt ‘’Supervaroņu’’ treniņus vai atkārtot treniņu neapmeklēšanu? Šādas izvēles mums ir visu laiku un neticu, ka ir kāds maģisks dienu vai reižu daudzums, kas izveido automātisku ieradumu. Protams, jo ilgāk, ko darām, jo vieglāk paliek to atkārtot, bet tiklīdz pieļaujam atkāpes tā visbiežāk laika posms starp nākamo atkāpi tikai sarūk. Atbildi priekš sevis kāds vēlies būt un atkārto to kāds vēlies būt.

Lai izdodas!